"Bakstīklis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē sīku, asu priekšmetu (piemēram, ērkšķi, skujiņu, dzeloņu), kas iespiežas ādā un rada nelielu, bet nepatīkamu sāpju vai diskomfortu.
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Ejot pa mežu, man bikšu kājā iekļuva kāds bakstīklis – droši vien egles skuja."
"Bērns raudāja, jo viņam pakājē bija iespiedies bakstīklis no kaktusa."
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Viņa vārdos bija mazs bakstīklis – it kā nejauši, bet man likās, ka tas bija ar nodomu."
"Šis jautājums viņam ir kā pastāvīgs bakstīklis sirdī."
Sinonīmi: ērkšķis, dzelonis, adata (pēc būtības), nieziņš (pārnestā nozīmē).
Vārda izcelsme: Radies no darbības vārda "bakstīt" (durt, pērt, dzelt) ar piedēkli "-klis".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.