akmeists
"Akmeisti" (no grieķu akme — "augstākā pakāpe, virsotne") ir krievu dzejas virziens, kas radās 1910. gadu sākumā kā reakcija pret simbolisma mistiskumu un neskaidrību. Akmeisti centās atgriezties pie konkrētām, taustāmām tēmām, dzīves prieka un skaidras, precīzas valodas.
Galvenās iezīmes:
- Konkrētums, materiālās pasaules atdzimšana dzejā.
- Skaidrība, strukturētība, loģiskums.
- Interese par kultūras mantojumu, vēsturi, ikdienas detaļām.
- Dzīves apstiprināšana, "zemes" pievilcība.
Pāris piemēri no akmeistu dzejas:
1. Anna Ahmatova — dzejoļos bieži apraksta konkrētas ainas, emocijas un objektus:
> "Nospiedu roku zemāk par galvu,
> Un tev iedeva tikai pusi dvēseles.
> Ne mīlestības vārdā, bet sāpju vārdā
> Tu nāc šodien pie manis."
2. Osips Mandelštams — izmanto vēsturiskus un kultūras tēlus, precīzu valodu:
> "Ķermeni devu man — ko darīt ar to,
> Tik vienu, tik savējo?
> Par elpošanu, par kluso prieku
> Kas paldies teiks, es — es zinu."
3. Nikolajs Gumiļovs — dzejoļos bieži parāda eksotiskas tēmas, ceļojumus, drosmi:
> "Un es gribētu vairs nedzirdēt,
> Kā šķind klusums zem kājām,
> Un redzēt zvaigznes, un just vēju,
> Un zināt, ka dzīve ir brīva."
Akmeisms ietekmēja krievu un pasaules dzeju, uzsverot formas skaidrību un dzīves daudzveidības atspoguļojumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.