aizturētājs

"Aizturētājs" nozīme:
Persona, kas kādu aiztur (parasti likumīgi, piemēram, policijas darbinieks) vai fiziski/brīvības ziņā ierobežo, laiztur kādu vietā, neļauj doties prom.

Piemēri:

1. Policijas kontekstā:
"Policijas aizturētājs pārbauda vīra dokumentus aizdomās turamās personas lietas izskatīšanas laikā."

2. Cietuma/brīvības atņemšanas kontekstā:
"Tiesas lēmums atzina ieslodzīto par savu aizturētāju – viņš bija pats sevi ieslodzījis savā dzīvoklī bailēs no atbildības."

3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Grāmata kļuva par mani – es biju tās aizturētājs, nespējot nolikt to malā."

Sinonīmi: turētājs, arestants (kontekstā atšķiras), apcietinātājs.

Įrašas
Paaiškinimas	"Aizturētājs" nozīme: Persona, kas kādu aiztur (parasti likumīgi, piemēram, policijas darbinieks) vai fiziski/brīvības ziņā ierobežo, laiztur kādu vietā, neļauj doties prom. Piemēri: 1. Policijas kontekstā: "Policijas aizturētājs pārbauda vīra dokumentus aizdomās turamās personas lietas izskatīšanas laikā." 2. Cietuma/brīvības atņemšanas kontekstā: "Tiesas lēmums atzina ieslodzīto par savu aizturētāju – viņš bija pats sevi ieslodzījis savā dzīvoklī bailēs no atbildības." 3. Pārnestā nozīmē (retāk): "Grāmata kļuva par mani – es biju tās aizturētājs, nespējot nolikt to malā." Sinonīmi: turētājs, arestants (kontekstā atšķiras), apcietinātājs.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.