"Aizkūpis" nozīme:
Vārds apzīmē cilvēku, kurš dzīvo vai uzturas aiz kūpja — tas ir, attālā, nošķirtā vai grūti sasniedzamā vietā (piemēram, meža dziļumā, kalnu ielejā). Bieži lietots, lai raksturotu vientuļnieku vai kādu, kas dzīvo atsevišķi no sabiedrības.
Piemēri:
1. Viņš bija patiesais aizkūpis — dzīvoja meža būdā, kur neviens viņu traucēt nāca.
2. Tā saimniece dzīvoja kā aizkūpe, lai gan līdz pilsētai bija tikai pāris kilometru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.