aizgādība
"Aizgādība" nozīmē atbildību par kāda cita (parasti bērna, invalīda vai citādi neaizsargāta cilvēka) aprūpi, audzināšanu un tiesisko pārstāvību.
Tas ir juridisks termins, kas ietver gan ikdienas rūpes, gan tiesiskās aizsardzības pienākumus.
Piemēri:
1. Bērna aizgādība
Pēc vecāku nāves bērna aizgādību pārņēma viņa tēvocis.
(Tēvocis kļuva par likumīgo aizbildni, rūpējoties par bērna labklājību un pārstāvot viņa intereses.)
2. Invalīda aizgādība
Slimnīcā piešķīra sociālo darbinieku, lai nodrošinātu vecāka cilvēka ar demenci aizgādību.
(Darbinieks palīdzēja ar ikdienas vajadzībām un juridiskajiem jautājumiem.)
3. Tiesiskā aizgādība
Tiesas lēmums noteica bērna aizgādību mātei, bet tēvam piešķīra apmeklēšanas tiesības.
(Šeit "aizgādība" norāda uz oficiālo tiesību un pienākumu nodrošināt bērna aprūpi.)
Saistītie termini:
- Aizbildnis – persona, kas veic aizgādību.
- Aizgādībā esošais – tas, par ko rūpējas (piemēram, bērns vai invalīds).
- Aizgādniecība – bieži lietots kā sinonīms, bet stingrāk juridiskā nozīmē var nozīmēt tiesiski noformētu aizgādību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.