"Aizdudzis" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē klusu, neskanīgu, neskaidru (parasti par balsi vai skaņu). Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu kādu, kurš runā ļoti klusi, neskaidri vai ar aizvērtu muti, vai arī skaņu, kas šķiet tālu, neskaidra.
Piemēri:
1. Par runu:
"Viņš atbildēja aizdudzī balsī, it kā baidītos, ka kāds viņu dzird."
"Slimnieka aizdudzā čukstēšana bija tikko dzirdama."
2. Par skaņu/vidi:
"No meža nāca aizdudzš čirkstēšana un vēja šalkoņa."
"Radio spēlēja aizdudzā fonā, kamēr viņi strīdējās."
Sinonīmi: čukstošs, neskaidrs, kluss, neskanīgs.
Pretstatā: skaļš, skaidrs, skanīgs, skanoks.
Vārds "aizdudzis" cēlies no darbības vārda "dudzēt" (čukstēt, klusi skanēt) ar priedēkli "aiz-", kas var piešķirt nozīmi "aizvērtībai" vai "attālinātībai" skaņai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.