"Henrijs" ir latviska vīriešu personvārda forma, kas cēlusies no franču vārda Henri (franču izruna: Anrī), bet tas savukārt nāk no vācu vārda Heinrich.
Nozīme etimoloģiski:
Vārds Heinrich sastāv no divām sengermāņu daļām:
- Heim — "mājas, dzimtene"
- Rīhhi — "valdnieks, vadonis"
Tātad "Henrijs" burtiski nozīmē "mājas valdnieks" vai "valdnieks savā dzimtenē".
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiska persona:
- Henrijs VIII — Anglijas karalis 16. gadsimtā.
2. Mūsdienu piemērs:
- Henrijs Vītols — pazīstams latviešu aktieris.
3. Izmantošana teikumā:
- "Henrijs aizgāja pastaigā."
- "Šis grāmatas autors ir Henrijs."
Interesanti fakti:
- Latviešu valodā sastopamas arī citas formas, piemēram, Indriķis (no vācu Heinrich) un Anrī (franču versija).
- Vārds ir ļoti populārs daudzās Eiropas valstīs (angļu: Henry, spāņu: Enrique, itāļu: Enrico).
Ja vēlaties, varam apskatīt arī citus vārdus ar līdzīgu nozīmi vai izcelsmi!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.