Žvērīna
"Žvērīna" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs, maiguma veidols) no vārda "zvērs", kas nozīmē "meža dzīvnieks" vai "plēsējs".
Tas lietots, lai izteiktu mazumu, nevainīgumu, maigumu vai arī ironiski/sarkastiski par kādu cilvēku.
Nozīmes nianses:
1. Mazs dzīvnieciņš (bērnu valodā vai mīļi) – piemēram, par mājdzīvnieku vai mežāniņu.
2. Nieva/ironija – par cilvēku, kurš izdaras nežēlīgs, rupjš, "zvērs", bet saka mazinoši.
3. Mīļš uzsaukums – retāk, par mazu bērnu vai mīļu radinieku.
Piemēri:
1. Mīļi par dzīvnieku:
"Apskati, kāds mazs žvērīna apsēdies zem krūma!" (par trušu vai vāverīti).
2. Ironiski par cilvēku:
"Nu, šis žvērīna atkal sabojāja visu darbu!" (par kādu, kas rīkojies neuzmanīgi vai rupji).
3. Bērnu valodā:
"Nāc šurp, mazais žvērīna!" (mazam bērnam, kas spēlējas ar dzīvnieka tēlu).
Vēsturiski vārds "zvērs" senāk nozīmēja jebkuru meža dzīvnieku (arī briežu, cūku u.tml.), bet mūsdienās biežāk asociējas ar plēsējiem (vilks, lācis). Tāpēc "žvērīna" var būt gan mīļš, gan nosodīšanas izteiciens – atkarībā no konteksta un intonācijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.