žirondisti
Žirondisti bija politiska grupa Franču revolūcijas laikā (18. gadsimta beigas), kas pārstāvēja mērenākas, republikāniskas pārdomas. Viņi cīnījās par federālistisku valsts iekārtu un bija saistīti ar provinču augstāko šķiru (buržuāziju). Žirondisti zaudēja varu 1793. gadā, kad tos gāza radikālākie jakobīni.
Īss raksturojums:
- Ideoloģija: Mērena republikanisma, federālisma un brīvības ideālu aizstāvji.
- Bāze: Galvenokārt dižciltīgie un pilsētu buržuāzija no provinces (īpaši dienvidu reģioniem, piemēram, Žironas departamentam).
- Pretinieki: Radikālie jakobīni (Maksimiliāns Robespjērs utt.).
Piemēri:
1. Žirondistu politiķi:
- Žaks Pjērs Briso – viens no grupas līderiem, slavens ar savām ietekmīgajām runām.
- Madlēna Godē – žurnāliste un žirondistu atbalstītāja, kuru giljotinēja 1793. gadā.
2. Vēsturisks notikums:
Žirondisti 1792. gadā atbalstīja karu pret Austriju, cerot nostiprināt revolūciju. Tomēr pēc neveiksmēm karā un ekonomiskajām grūtībām viņus vainoja par krīzi, kas noveda pie viņu gāšanas 1793. gada jūnijā.
3. Termina lietojums mūsdienās:
Vārdu "žirondists" dažreiz lieto, lai apzīmētu mērenu politiķi vai ideālistu, kurš zaudē konfrontācijā ar radikāļiem (piemēram, politiskās debates vai partiju iekšējās cīņās).
Interesants fakts:
Žirondistus dēvēja arī par "Brissotinistiem" pēc to līdera Briso vārda, un viņi bieži tika attēloti kā "revolūcijas upuri" literatūrā (piemērs: romānā "Dēmoni" no Fjodora Dostojevska).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.