"Zvagulis" latviešu valodā ir izdomāts, joku vārds, kas apzīmē kaut ko mazsvarīgu, niecīgu vai neesošu — līdzīgi kā "miksteknis", "blēņas" vai "tukša runa".
To lieto, lai humoristiski norādītu uz kaut ko neīstu, muļķīgu vai izdomātu.
Piemēri:
1. "Neklausies viņā, viņš tikai zvaguļus stāsta!"
(t.i., runā muļķības/izdomājumus)
2. "Šis plāns ir tīrs zvagulis — nekas nopietns no tā neiznāks."
(t.i., plāns ir niecīgs/neredzams/neīsts)
3. "Visi viņa ierosinātie risinājumi bija tikai zvaguļi."
(t.i., tukšas idejas bez satura)
Etimoloģija:
Vārds radies no baltkrievu valodas "зваголь" (zvagoļ) — kas nozīmē "nieks, tukšums", un ir saistīts arī ar latviešu vārdu "zvadzēt" (klaidēties, muldēt). Tas lietots folklorā un sarunvalodā, lai izteiktu neuztveramu vai niecīgu lietu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.