zilibalts
"Zilibalts" ir latviešu valodas slengs, kas apzīmē cilvēku, kurš pārspīlēti centās izrādīt savu patriotiskumu, latviskumu vai tradicionālās vērtības, bieži vien uzskatāmi māksloti vai fanātiski. Tas var būt arī ironisks apzīmējums personai, kas pārāk stingri ievēro latviešu tradīcijas vai valodas normas, līdz pat absurdam.
Piemēri:
1. Kontekstā par valodas lietojumu:
"Viņš katrā teikumā iesprauž vārdu 'tēvija' un labo cilvēku akcentus – tas ir īsts zilibalts."
2. Kontekstā par tradīcijām:
"Jāņos viņš neļāva nevienam valkāt neko, kas nav linu kreklā, un uzstāja uz seno dziesmu dziedāšanu līdz rītausmai – tāda zilibalta uzvedība."
3. Ironiskā nozīmē:
"Mūsu kolēģis katru rītu paceļ Latvijas karogu savā darba istabā. Nedaudz kā zilibalts, bet viņš ir godīgs."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no latviešu tautasdziesmu varoņa Lāčplēša tēla – Zilbalts (zilzirgs), kas simbolizē tīru, varonīgu latviskumu. Slengā tas ir pārveidots par "zilibaltu", lai ar humoru vai nevēlēšanos apzīmētu pārspīlētu latviskumu.
Lietojuma nianses:
- Bieži vien lietots kritiskā vai ironiskā tonī.
- Var būt aizvainojoss, ja lietots tiešā sarunā.
- Dažkārt lietots arī pašironijai (piemēram, atzīstot savu pārlieku stingru pieķeršanos kādai tradīcijai).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.