"Zibeņzellis" ir latviešu valodas liriskais apzīmējums zibens spīdējumam vai zibens mirgojumam debesīs. Tas ir gleznojošs, dzejisks vārds, kas apvieno "zibens" un "zellis" (spīdums, mirdzums) — tātad "zibens spīdums" vai "zibens atspulgs".
Piemēri lietojumam:
1. Dzejā:
"Zibeņzellis pār debesīm zibēja,
it kā dievišķa roka gaisu grieztu."
(Šeit tas apraksta zibens vizuālo efektu naktī.)
2. Prozā:
"Vakarā, pirms negaisa sākās, mēs redzējām tālu zibeņzeli ziemeļos — klusu, bez pērkona."
(Norāde uz zibens atspulgu vai mirgošanu horizontā.)
3. Mūsdienu lietojumā:
"Fotogrāfijā viņš ķēra zibeņzeli, kas atspīdēja ezerā."
(Var apzīmēt arī zibens atstarojumu ūdenī vai mākoņos.)
Piezīme: Vārds "zibeņzellis" nav ikdienas sarunvalodā bieži lietots, bet tas parādās latviešu literatūrā un dzejā, lai radītu tēlainu, skaistu attēlu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.