"Zemturis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kas dzīvo zem turiem (zem jumta) — tas ir, īrnieku, kas īrē dzīvokli vai istabu.
Īss skaidrojums:
Tas ir vārds, kas vēsturiski un sarunvalodā lietots, lai apzīmētu cilvēku, kas nav mājas/mājokļa īpašnieks, bet dzīvo tajā par īri.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Pirms kara daudzās Rīgas namu pagalmā dzīvoja zemturi — ģimenes, kas īrēja istabas saimnieku dzīvokļos."
2. Mūsdienu lietojums (retāk):
"Vecākā ēka vairs nav īpašnieku māja, tagad tur dzīvo tikai zemturi."
3. Salīdzinājumā ar "īrnieks":
"Zemturis" biežāk lietots folklorā un vecākajos tekstos, bet "īrnieks" ir mūsdienu oficiālais termins.
Papildus piezīme:
Vārds cēlies no vācu valodas (Untermieter — 'apakšīrnieks') un latviski burtiski nozīmē "dzīvojošs zem jumta/turiem". Mūsdienās tas var skanēt novecojis, bet vēl lietots, lai raksturotu dzīves apstākļus vai vēsturiskus aprakstus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.