zeltracis
"Zeltracis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas slēpj savu patieso raksturu vai nodomus, izrādot sevi kā godīgu, draudzīgu vai labvēlīgu personu. Tas ir sinonīms vārdiem "liekulītis", "divkosītis" vai "veiklītis". Šis termins bieži tiek lietots, lai aprakstītu kādu, kas darbojas viltīgi, sevi maskējot ar laipnību vai godīgumu, bet patiesībā cenšas sasniegt savus egoistiskus mērķus.
Piemēri lietojumam:
1. Darba vidē:
"Es sāku saprast, ka kolēģis ir īsts zeltracis — visiem smaidīgs un palīdzīgs, bet aiz muguras izplata melus, lai paaugstinātu savu pozīciju."
2. Ikdienas situācijā:
"Neuzticies viņam pārāk daudz — viņš ir zeltracis, kas tikai gaida brīdi, kad variēs izmantot tavu uzticību savā labā."
3. Literatūras kontekstā (piemēram, tēla raksturojumā):
"Romāna galvenais negadījums bija zeltracis, kurš ar saviem viltīgajiem manevriem iznīcināja visas apkārtējo cerības."
Vārds cēlies no salikteņa "zelts" (kā simbols šķietamās vērtības) un "racis" (dzīvnieks, kas slēpjas aiz aizsargājošas čaulas), tādējādi metaforiski attēlojot cilvēku, kas "slēpj savu patieso es aiz zelta sejas".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.