zeltnātrīte
"Zeltnātrīte" ir latviešu tautas ticējumos un folklorā sastopams mītiskais radījums — meitene, kas dzīvo zemē un ir saistīta ar zelta atradnēm vai bagātību.
Īsa nozīme:
Tā ir zemes garā meita, kas apsarga pazemes bagātības (bieži zeltu) un var cilvēkam palīdzēt to atrast vai arī viņu apburt/maldināt.
Piemēri lietojumā:
1. Ticējumi:
- Ja nakts laikā mežā iemīl zelta mirdzumu, var būt, ka zeltnātrīte iznākusi virszemē un grib kādu pievilināt.
- Vecāki brīdināja: "Neej vēlu pie upes – tur zeltnātrītes var aizvest zemē!"
2. Folklora (teikas, pasakas):
- Teikās stāsta, ka zeltnātrīte parādās kā skaista meitene zelta matiem, bet, ja viņu seko, tā var pazust, atstājot aiz sevis tikai zelta dzirksti.
- Dažās pasakās zeltnātrīte palīdz godīgiem nabagiem, atklājot viņiem zelta slēptuvi.
3. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
- Dzejnieks rakstīja: "Vīna dziesma bija kā zeltnātrīte – aicinoša, bet nepieejama."
- Kāds var humoristiski teikt: "Šī veikala izpārdošana ir kā zeltnātrīte – sola bagātību, bet aizved pa greizām celiņiem."
Īsumā:
Zeltnātrīte ir folkloras tēls, kas simbolizē gan vilinošu bagātību, gan bīstamus pavedienus, kas saistīti ar mantkārību vai nepiedienīgu kārdinājumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.