zaļmēslošana
Zaļmēslošana ir lauksaimniecības metode, kurā augsnes auglības uzlabošanai izmanto svaigas zaļās augu masas, tās iegremdējot augsnē vai uzklājot uz tās virsmas kā mulču. Tas ir dabīgs mēslošanas veids, kas bagātina augsni ar organiskām vielām, slāpekli un citām barības vielām, kā arī uzlabo tās struktūru.
Galvenās nozīmes aspekti:
- Organiskās vielas papildināšana augsnē
- Slāpekļa uzkrāšana (īpaši, izmantojot tauriņziežus)
- Augsnes struktūras uzlabošana
- Nelabvēlīgu nezāļu ierobežošana
- Erozijas novēršana
Piemēri zaļmēslošanai izmantojamiem augiem:
1. Tauriņzieži (uzkrauj slāpekli):
- Lucerna
- Konicīna
- Vīķi
- Pupas
2. Graudzāles (veido daudz organiskās masas):
- Rudzi
- Auzas
- Mieži
3. Krustzieži (attīra augsni no kaitēkļiem):
- Rācenes
- Sinepes
Praktisks piemērs:
Pēc galvenās kultūras novākšanas (piemēram, kartupeļiem) lauks tiek apsēts ar rudziem vai vīķiem. Pirms ziemas vai agri pavasarī šos augus ieskauj augsnē, kur tie pūst, nodrošinot barības vielas nākamajai kultūrai.
Izvēles iemesli:
- Samazina mākslīgo mēslu nepieciešamību
- Uztur augsnes veselību
- Vides draudzīga alternatīva
Šī metode ir īpaši svarīga bioloģiskajā lauksaimniecībā un ilgtspējīgās zemes kopšanas sistēmās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.