"Zaļace" latviešu valodā ir sarkastisks vai jocīgs apzīmējums cilvēkam, kurš ir neizglītots, vientiesīgs vai ar ierobežotu pasaules redzējumu (bieži vien lauku iedzīvotājs).
Burtiski tas nozīmē "zaļa lācis", kas metaforiski norāda uz kādu, kas ir "neapstrādāts", neveikls vai atpalicis no laikmeta.
Piemēri lietojumā:
1. Sarunvalodā:
"Viņš tā uzvedās kā īsts zaļace, kad mēģināja pilsētā atrast ceļu bez kartes."
(Nozīme: dīvaini/nevīžīgi uzvedies kā nepazīstot pilsētas dzīvi.)
2. Apmācībā/izsmiekla:
"Neklausies to zaļaci — viņš vēl tic, ka Zeme ir plakana!"
(Nozīme: uzskatu par muļķīgiem/muļķīgiem.)
3. Pašattaisnošanās:
"Piedod, es šeit kā zaļace — nekad neesmu lietojis šādu ierīci."
(Nozīme: atzīst savu neizpratni vai neierastību situācijā.)
Svarīgi:
Vārds nereti neskaitās pieklājīgs, tāpēc lietošanai jābūt piesardzīgai (piemēram, draudzīgā jokā vai neformālās sarunās). Tas atspoguļo stereotipus par lauku un pilsētu iedzīvotāju atšķirībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.