zaķapastalīgs
"Zaķapastalīgs" ir latviešu valodas slengs, kas apzīmē cilvēku, kurš pārāk bieži un pārāk ilgi paliek ciemos, parasti neievērojot ne īpašnieka laiku, ne vēlmi. Šis vārds ir veidots no vārdiem "zaķis" (kā simbols parazītiskai vai neaizvadāmai personai) un "pastalīgs" (no "pasts" — vieta, kur palikt).
Nozīme īsumā:
Cilvēks, kurš "pielīp" kādam ciemos, nevar vai nevēlas doties prom, izmantoja viesmīlību.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Vakar atnāca Pēteris, bet izrādījās tāds zaķapastalīgs — sēdēja līdz pusnaktij, lai gan mēs jau gribējām gulēt."
2. Aprakstā:
"Mūsu kaimiņš ir īsts zaķapastalīgs: ierodas bez paziņojuma un paliek stundām, stāstot neinteresantus stāstus."
Sinonīmi:
- "Pielīpis"
- "Nesavācams"
- "Viesis, kas nepāriet"
Vārds nereti lietots humoristiskā vai nelabvēlīgā tonī, lai norādītu uz kāda nepieklājību sociālās situācijās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.