"Vijoļdarbs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē vijoles spēlēšanu vai vijolnieka mākslu. Tas ir saliktenis no vārdiem "vijole" un "darbs", bet tiek lietots galvenokārt kā metaforisks izteiciens, lai raksturotu smalku, sarežģītu un prasīgu darbu, kas prasa lielu prasmi, rūpību un pacietību — līdzīgi kā vijoles spēlēšana.
Izmantošanas piemēri:
1. Mūzikas kontekstā:
"Viņa vijoļdarbs koncertā bija apbrīnojams — katrs nots skanēja ar nepieredzētu dziļumu."
2. Metaforiski (par smalku darbu):
"Šī juveliera izstrādājuma izveide bija īsts vijoļdarbs — tik smalki detaļas var izpildīt tikai īsts meistars."
"Ķirurga operācija prasīja precīzu vijoļdarbu, lai nesabojātu svarīgus nervus."
Skaidrojums:
Vārds reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literāros, mākslinieciskos vai augstvērtīga darba aprakstos. Tas uzsver ne tikai tehniskās prasmes, bet arī māksliniecisko izjūtu un dedzību procesā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.