"Vijoļbūve" ir mūzikas termins, kas apzīmē vijoles kā instrumenta izgatavošanas mākslu un amatu. Tas ietver gan pašu instrumenta būvniecību, gan remontu, regulēšanu un restaurēšanu.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Instrumentu izgatavošana – meistara darbs no sākuma līdz gatavam vijolei.
2. Restaurēšana un remonts – vecu vai bojātu instrumentu atjaunošana.
3. Akustiskā optimizācija – darba pie skaņas īpašībām, formām, materiāliem.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks piemērs:
Antonio Stradivāri slavens itāļu vijoļbūves meistars, kura 17.–18. gadsimtā radītās vijoles joprojām tiek augsti vērtētas.
2. Mūsdienu konteksts:
Pēc mācībām specializētā skolā viņš nodarbojas ar vijoļbūvi, veidojot jaunus instrumentus un labojot antīkās vijoles.
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
Dzejnieks metaforiski raksturoja vijoļbūvi kā smalku mākslu, kurā detaļu precizitāte rada harmoniju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.