vietniece
"Vietniece" latviešu valodā ir vārda veids, kas lietots vietā cita vārda (parasti lietvārda), lai izvairītos no atkārtošanās vai norādītu uz kādu/kaut ko, kas jau zināms no konteksta.
Īsumā: Vietniece = aizstājējvārds.
Galvenās vietnieču grupas:
1. Personas vietnieces (es, tu, viņš, mēs, jūs, viņi)
2. Norādes vietnieces (šis, tas, tāds, tā)
3. Piederības vietnieces (mans, tavs, viņa)
4. Jautājuma vietnieces (kas, kurš, kāds)
5. Nenoteiktās vietnieces (kāds, kaut kas, ikviens)
6. Atgriezeniskā vietniece (sevis, sev)
Piemēri:
1. Anna atnāca. Viņa bija priecīga.
("Viņa" aizstāj vārdu "Anna")
2. Šī grāmata ir ļoti interesanta.
("Šī" norāda uz konkrētu grāmatu)
3. Tas ir mans mājdzīvnieks.
("Mans" norāda piederību)
4. Kas tur notiek?
("Kas" uzdod jautājumu par personu/vai lietu)
5. Vai kāds ir redzējis manu atslēgu?
("Kāds" norāda uz nenoteiktu personu)
Vārds "vietniece" latviešu valodā ir sievišķīgā dzimtē, jo beidzas ar "-iece" (salīdzini: skolotājs – skolotāja, skolotājiece). Tomēr pati kategorija "vietnieči/vietniečvārdi" ietver visu dzimju vārdus.
- Uzvārdi: Vietniece
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.