viensētnieks

"Viensētnieks" nozīmē cilvēks, kas dzīvo viens, attālināti no citiem cilvēkiem, parasti laukos vai mežā, bieži vien patstāvīgi nodarbojoties ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību. Tas var būt gan izvēles, gan apstākļu dēļ (piemēram, vientulības vēlēšanās, pašpietiekamības meklējumi).

Piemēri:
1. Vēsturisks/folkloras: Latviešu teikās un pasakās bieži sastopams viensētnieks, kas dzīvo dziļi mežā un palīdz vai māca galveno varoni.
2. Mūsdienu kontekstā: Cilvēks, kas pārvācas uz attālu lauku māju, lai nodarbotos ar pašpietiekamu dzīvesveidu, audzējot savus dārzeņus un dzīvojot atsevišķi no pilsētas trokšņa.
3. Metaforiski: Var lietot, lai apzīmētu cilvēku, kas psiholoģiski vai sociāli izolējas no sabiedrības (kaut arī nedzīvo fiziski attālināti).

Sinonīmi: atraitnis (kontekstā), vientuļnieks, eremīts (reliģiska nozīme).

Įrašas
Paaiškinimas	"Viensētnieks" nozīmē cilvēks, kas dzīvo viens, attālināti no citiem cilvēkiem, parasti laukos vai mežā, bieži vien patstāvīgi nodarbojoties ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību. Tas var būt gan izvēles, gan apstākļu dēļ (piemēram, vientulības vēlēšanās, pašpietiekamības meklējumi). Piemēri: 1. Vēsturisks/folkloras: Latviešu teikās un pasakās bieži sastopams viensētnieks, kas dzīvo dziļi mežā un palīdz vai māca galveno varoni. 2. Mūsdienu kontekstā: Cilvēks, kas pārvācas uz attālu lauku māju, lai nodarbotos ar pašpietiekamu dzīvesveidu, audzējot savus dārzeņus un dzīvojot atsevišķi no pilsētas trokšņa. 3. Metaforiski: Var lietot, lai apzīmētu cilvēku, kas psiholoģiski vai sociāli izolējas no sabiedrības (kaut arī nedzīvo fiziski attālināti). Sinonīmi: atraitnis (kontekstā), vientuļnieks, eremīts (reliģiska nozīme).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.