"Videomāksla" ir mākslas forma, kas izmanto video tehnoloģijas kā galveno izteiksmes līdzekli. Tā var ietvert video uzstādījumus, eksperimentālu filmu, digitālo mākslu vai dokumentālu pierakstu, kurā vizuālais un skaņas elements ir neatņemama daļa no idejas.
Galvenās iezīmes:
- Bieži radīta kā mākslas darbi galerijām, muzejiem vai telpiskām instalācijām.
- Var būt gan stāstījuma, gan abstrakta vai konceptuāla rakstura.
- Izmanto laiku, kustību, gaismu un skaņu kā mākslinieciskās izteiksmes elementus.
Piemēri:
1. Nam June Paik – viens no pionieriem videomākslā, pazīstams ar video instalācijām, piemēram, "TV Buddha" (1974), kur statuja meditē pret savu attēlu televizora ekrānā.
2. Bill Viola – izmanto video, lai pētītu eksistenciālas tēmas (dzīvība, nāve, apziņa), piemēram, darbā "The Crossing" (1996), kurā cilvēka figūra pamazām izzūd uguns vai ūdens elementā.
3. Mona Hatoum – rada video darbus, kas pēta politiskās un personīgās identitātes jautājumus, piemēram, "Measures of Distance" (1988), kurā apvieno mātes vēstules ar intīmiem attēliem.
Videomāksla bieži krustojas ar citām mākslas formām (performansu, skaņas mākslu, digitālo mākslu) un ir svarīga laikmetīgās mākslas izpausme kopš 20. gadsimta 60.–70. gadiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.