vest
vest vedu, ved, ved, pag. vedu, pārej. (izņemot 4).- Pārvietot, aizgādāt (ar transportlīdzekli). Vest malku ar automašīnu. Vest mēslus uz tīrumu.
- Ejot līdzi, pavadīt, virzīt (kādu); turot aiz kā, likt iet sev līdzi. Vest bērnu uz skolu, pie ārsta. Vest ciemiņu iekša. Vest bērnu aiz rokas pāri laipai. Vest slimnieku pie rokas. Vest sievu mājā -- precēties. Vest zirgu pavadā. Vest suni saitē.
- Aicināt, rosināt, dodoties līdzi, vadīt. Vest rotu, pulku kaujā.
- Stiepties kādā virzienā (pa ceļu); būt virzītam (uz kurieni).
3. pers., nepārej. Kāpnes ved uz bēniņiem. Šī taka ved uz upi. Pēdas ved uz meža pusi. Durvis ved uz virtuvi. Pārn.: Tas pie laba gala nevedīs. sar. - Kopā ar darbību nosaucošiem lietvārdiem - realizēt lietvārda izteikto darbību. Vest sarunas -- oficiāli apmainīties domām par ko, lai panāktu vienošanos. Vest uzbrukuma, laupīšanas, aizstāvēšanas karu. -- Pārn.: Vest grāmatas. -- (uzskaiti).
Frazeoloģismi:- Vest pie prāta -- panākt, ka (kāds) kļūst prātīgāks, saprātīgāks.
- Vest pie altāra -- apprecēt.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vest' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.