vēmēja

"Vēmēja" ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē vējdzirnavas — senu mehānisku ierīci, kas izmanto vēja enerģiju graudu malšanai vai ūdens sūknēšanai. Tas bieži asociējas ar lauku ainavām, vēsturisku laiku un tradicionālu saimniecību.

Piemēri lietojumā:
1. Tekstā:
"Vecmāmiņas stāstos vēmēja vienmēr bija simbols par laimes un pārpilnību."
"Pie upes krasta vēl joprojām stāv sena, no koka celta vēmēja."

2. Salikteņos:
Vēmējas asmens — vējdzirnavu lāpstiņas.
Vēmēju kalns — vietvārds, kur savulaik atradusies vējdzirnavas.

Vēsturiskais konteksts:
Vēmējas bija izplatītas Latvijā līdz 19.–20. gadsimtam, it īpaši piekrastes un līdzenumu reģionos ar pastāvīgu vēju. Mūsdienās tās vairāk ir tūrisma objekti vai kultūras simbols (piemēram, "Vēmēja" kā uzņēmumu nosaukums vai mākslas motīvs).

Įrašas
Paaiškinimas	"Vēmēja" ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē vējdzirnavas — senu mehānisku ierīci, kas izmanto vēja enerģiju graudu malšanai vai ūdens sūknēšanai. Tas bieži asociējas ar lauku ainavām, vēsturisku laiku un tradicionālu saimniecību. Piemēri lietojumā: 1. Tekstā: "Vecmāmiņas stāstos vēmēja vienmēr bija simbols par laimes un pārpilnību." "Pie upes krasta vēl joprojām stāv sena, no koka celta vēmēja." 2. Salikteņos: Vēmējas asmens — vējdzirnavu lāpstiņas. Vēmēju kalns — vietvārds, kur savulaik atradusies vējdzirnavas. Vēsturiskais konteksts: Vēmējas bija izplatītas Latvijā līdz 19.–20. gadsimtam, it īpaši piekrastes un līdzenumu reģionos ar pastāvīgu vēju. Mūsdienās tās vairāk ir tūrisma objekti vai kultūras simbols (piemēram, "Vēmēja" kā uzņēmumu nosaukums vai mākslas motīvs).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.