vēlziede
"Vēlziede" ir lietuviešu cilmes dzejas forma, kas latviešu literatūrā apzīmē dzejoli ar atkārtojošu pantiņu (refrēnu) vai romantisku, melanholisku dziesmu/dzeju, bieži ar folkloras motīviem. Tās raksturīga iezīme ir atkārtošanās un liriska, dažkārt skumja noskaņa.
Īss skaidrojums:
Tas ir dzejas veids ar refrēnu, kurā atkārtojas noteiktas rindiņas vai pantu grupa, radot ritmisku un emocionālu ietekmi.
Piemēri latviešu literatūrā:
1. Rainis – "Vēlziede" (no krājuma "Tālas noskaņas zilā vakarā"):
Pirmā rinda: "Es dziedu vēlziedi, kas skumja un sērās..."
Šeit vēlziede ir izmantota kā romantiska, skumja dziesma, kurā atkārtojas motīvi par vientulību un ilgām.
2. Aspazija – dzejolī "Vēlziede" (vairākos dzejoļos):
Piemērs: "Dzied, dzied vēlziedi, kam skumjas sirds, Kam ilgas deg..."
Autore izmanto formu, lai izteiktu emocionālu dziļumu un atkārtojošus dzīves tematus.
Papildus piezīme:
Termins latviešu valodā ir reti lietots mūsdienās, bet sastopams klasiskajā dzejā (19./20. gs. sākums), kur tas bieži saistās ar romantisma tradīcijām un dabas liriku. Dažkārt tiek lietots kā sinonīms vārds "dziesma" vai "dzeja", bet ar niansi par atkārtošanos un melanholiju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.