"Velnēns" latviešu valodā nozīmē velna bērns vai velna izpausme, un to lieto kā lamu, nopēlu vai humoristisku apzīmējumu cilvēkam, kas uzvedas nerātni, palaidni, viltīgi vai izdara palaidnības.
Piemēri:
1. Lamājot:
"Ak tu velnēns! Atkal izputēji manu dārzu!"
(Uzrunājot kādu, kas nodarījis kaitējumu vai palaidnību.)
2. Humoristiski par palaidnīgu bērnu:
"Mans dēls šodien ir īsts velnēns — visu dienu izvandījis istabu."
(Aprakstot enerģisku, nerātnu uzvedību.)
3. Par viltīgu cilvēku:
"Viņš ir mazs velnēns, tā pārdeva man šo lietu par dubultu cenu!"
(Izceļot viltību vai viltīgu rīcību.)
Sinonīmi:
velns, nerātns, palaidnis, šķērdīgs, jokdaris.
Vēsturiski vārds cēlies no tautas ticējumiem, kur velns un tā "pēcnācēji" tika uzskatīti par ļaunuma iemiesojumiem, bet mūsdienās tas biežāk ir daiļrunīgs lamu vai jocīgs izteiciens.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.