vējmāte
"Vējmāte" ir latviešu tautas ticējumos un folklorā sastopama vēja personifikācija — sieviešu kārtas būtne, kas valda pār vējiem, vētras un laika apstākļiem. Tā ir dievība vai gariņš, kas dzīvo mežos, pie jūras vai debesīs, un var gan izraisīt, gan mierināt vēju.
Galvenās nozīmes:
- Vēja valdniece/vadītāja.
- Dabas spēka (vēja) iemiesojums.
- Bieži attēlota kā veca, varenas maģiskas spējas sieviete.
Piemēri lietojumā:
1. Tautas teicienos:
"Vējmāte raud, tāpēc vējš pūš."
"Ja vējmāte dusmojas, mežus lauž."
2. Dzejā/dailradē:
"Vējmāte pūta cauri egļu zariem,
un visas meža dzīvās būtnes klausījās viņas stāstu."
(Personificēts vēja apraksts)
3. Ticējumos:
Tiek uzskatīts, ka vējmātei var upurēt (piemēram, izkaisot graudus), lai viņa mierinātu vētras vai dotu labvēlīgu vēju jūrniekiem.
Saistītie jēdzieni:
- Līdzīgas būtnes citās kultūrās: grieķu Aeola, skandināvu vēja dievi.
- Latviešu mitoloģijā radniecīga Veja māte (no vārda "vejs" — vējš).
Vārds "vējmāte" lietots arī pārnestā nozīmē par vējainu, nepacietīgu sievieti, bet folklorā tas galvenokārt ir dabas spēka simbols.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.