veidole
"Veidole" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs, maiguma) vārds no "veids", kas nozīmē "mazs veids", "veidiņš" vai "siluets".
Galvenās nozīmes:
1. Mazs, vājš vai nepilnīgs veids — kaut kas, kas atgādina oriģinālu, bet nav pilnvērtīgs.
2. Siluets, aprise — priekšmeta vai cilvēka kontūra, īpaši gaismas apstākļos.
3. Mīļš, maigums izteikts vārds — lieto, lai izteiktu maigumu vai samazinātu nozīmi.
Piemēri:
1. Nepilnīgs veids:
"Tikai veidole bija palikusi no viņa kādreizējā enerģiskā 'es'."
(Domāts, ka cilvēks vairs nav tas pats, tikai ēna no sevis paša.)
2. Siluets:
"Logā redzējām tikai kāda cilvēka veidoli tumšā pret gaismu."
(Redzamas tikai kontūras.)
3. Maiguma izteiksme:
"Mazā meitene ar savu nopietno veidoli izskatījās kā pieauguša."
(Maigs, mīļš veids, kā aprakstīt sejas izteiksmi.)
Vārds bieži lietots literatūrā un dzejā, lai radītu tēlu vai noskaņu, kas saistīta ar ēnu, atspulgu vai kaut ko vieglu, gandrīz nemanāmu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.