vediens
"Vediens" latviešu valodā ir senlatvju (seno baltu) priesteris, zinātnieks un dziedātājs, kas pilda reliģiskās un rituālās funkcijas pirms kristietības ieviešanas.
Īss skaidrojums:
Vedieniem bija nozīmīga loma seno baltu sabiedrībā – viņi nodarbojās ar zīlēšanu, upurēšanu, dziedāja sakrālos dziesmas (vedu dziesmas), uzturēja tradīcijas un bija gudrības un garīgo zināšanu glabātāji.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Senajos laikos vediens vadīja saules svinības ozolā."
"Vedieni sacerēja un nodeva mutvārdā no paaudzes paaudzē senlatviešu mitoloģijas stāstus."
2. Mūsdienu atsauces (metaforiski):
"Dzejnieks kļuva par savas tautas vedienu, atjaunojot aizmirstas tradīcijas."
"Viņu dēvē par mūsdienu vedienu, jo viņš pēta senos paražu un to nozīmi."
Saistītie jēdzieni:
- Vedība – vediena darbība, seno baltu reliģiskā prakse.
- Vedu dziesmas – ar vedieniem saistītie sakrālie teksti.
Vārds "vediens" cēlies no saknes ved- (vest, zināt), kas norāda uz viņu lomu kā garīgo vadoni un zinātnieku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.