"Vecvecs" latviešu valodā ir samazināmais vārds no "vectēvs", kas nozīmē "vectēva tēvs" jeb "pradēds" (tēva vectēvs). Tas apzīmē cilvēku, kurš ir divas paaudzes vecāks par kādu (t.i., vecvecmātes vīrs).
Īsumā:
- Vecvecs = vectēva tēvs (pradēds).
- Vecveca sieva = vecvecmāte (pramāte).
Piemēri:
1. Ģimenes kontekstā:
"Mans vecvecs dzīvo laukos, viņam ir 85 gadi. Viņš ir mana tēva vectēvs."
2. Vēsturiskā nozīme:
"Šīs ģimenes fotogrāfijā ir attēlots mans vecvecs ar saviem brāļiem 19. gadsimta beigās."
3. Salīdzinājumā ar citiem radiem:
"Ja tēvs ir tava tēva tēvs, tad vecvecs ir tava tēva vectēvs. Tas ir tālāks radinieks nekā vectēvs."
Piezīme:
Vārds "vecvecs" ikdienā tiek lietots retāk nekā "pradēds" vai "vecvectēvs", bet tas ir pareizs un saprotams, īpaši runājot par ģimenes koku precizitāti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.