vecvārds
"Vecvārds" latviešu valodā nozīmē senu, mantotu vārdu vai uzvārdu, kas bieži vien ir ar vēsturisku, ģimenisku vai arhaisku nokrāsu. Tas var attiekties uz:
1. Senām personvārdu formām (piemēram, "Jēkabs" mūsdienu "Jēkaba" vietā).
2. Vēsturiskiem ģimenes nosaukumiem (piemēram, "Kalējs" kā senākā uzvārda forma).
3. Arhaiskiem apzīmējumiem literatūrā vai folklorā.
Piemēri:
1. "Lielvārds" — senākais zināmais latviešu uzvārds (minēts 13. gadsimta hronikās).
2. "Spīdola" — Rainis savā lugā "Uguns un nakts" izmantoja šo vecvārdu, lai apzīmētu senu varoni.
3. "Bērtulis" — vecākais apdzīvotas vietas nosaukums (mūsdienās "Bērtuļi" vai līdzīgi).
Vecvārdi bieži atrodami vēstures avotos, dialektos vai kā ģimenes mantojums, un tie liecina par valodas attīstību un kultūras tradīcijām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.