veckatolicisms
"Veckatolicisms" latviešu valodā nozīmē pārāk stingru, fanātisku vai šķietami reliģisku uzvedību, kas patiesībā ir virspusēja, lieka vai bez dziļas pārliecības. Tas bieži attiecas uz cilvēkiem, kuri uzrāda ārēju reliģiskumu, bet to nesaprot vai izmanto tikai parādīšanai.
Piemēri:
1. Rīcībā:
Kāds katru svētdienu apmeklē baznīcu, bet pārējās dienās nemīl tuvākos, izspiež konkurentus darbā un runā melus. Šāda uzvedība varētu tikt saukta par veckatolicismu – ārēji reliģiozs, bet iekšēji tukšs.
2. Tradīcijās:
Persona stingri ievēro visus Kārļa dienas vai Lieldienu paražus (piemēram, valkā tikai tradicionālās tautastērpes svētkos), bet neizjūt to garīgo saturu un izmanto to, lai izceltos sabiedrībā.
3. Valodā:
Lieto senus, baznīcā dzirdētus frāžu fragmentus ikdienas sarunās, lai radītu iespaidu par "dievbijību", bet bez patiesas saprašanas par to nozīmi.
Vēsturiski šis termins Latvijā dažkārt tika lietots, lai raksturotu cilvēkus, kuri pārāk akli sekoja katolismam vai citām reliģiskām formām, nepievēršot uzmanību garīgajai būtībai. Mūsdienās tas var attiekties uz jebkuru reliģisku vai ideoloģisku fanātismu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.