vecāmāte
"Vecāmāte" nozīme:
Tas ir latviešu vārds, kas apzīmē mātes vai tēva māti — t.i., vecāku vecāku sieviešu dzimumā (vecmāmiņa, vecmamma). Vārds izmantots gan tiešā, gan pārnestajā nozīmē, lai apzīmētu gados vecāku sievieti ar gudrību, rūpēm vai tradicionālu lomu ģimenē.
Piemēri lietojumam:
1. Tiešā nozīme (ģimenes locekle):
Mana vecāmāte katru vasaru vāra brīnumbildes.
Bērni mīl apmeklēt vecāmāti, jo viņa vienmēr stāsta pasakas.
2. Pārnestā nozīme (simbolisks/cienijams vecums):
Ciema vecāmāte zināja visas senās dziesmas.
Viņa kļuva par savas profesijas vecāmāti — visi gribēja mācīties no viņas pieredzes.
3. Folklora/tradīcijās:
Latviešu tautasdziesmās vecāmāte bieži ir gudra padomniece vai saimniecības galva.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.