"Vecāmamma" latviešu valodā nozīmē mātes māte — tas ir, personas mātes māte. Tas ir sirsnīgs, ģimenes vārds, ko lieto, runājot par savu vecāko sieviešu radinieci no mātes puses.
Piemēri lietojumā:
1. Vienkāršs apraksts:
"Mana vecāmamma dzīvo laukos un audzē dārzu."
2. Saites ar bērniem:
"Bērni mīl apciemot vecāmammu, jo viņa vienmēr ceptu pīrāgus."
3. Atšķiršana no citiem vecākiem:
"Vecāmamma (mātes māte) un vecpaps (tēva tēvs) šonedēļ ieradās ciemos."
Sinonīmi/varianti:
- Vecmāmiņa (mazāk formāli, maigs)
- Mātesmāte (formālāk, retāk lietots ikdienā)
- Babīte (sarunvalodā, īpaši bērnu valodā)
Piezīme: Latviešu valodā "vecāmamma" parasti attiecas tieši uz mātes māti, bet dažreiz (atkarībā no ģimenes tradīcijām) var lietot arī vispārīgāk, lai apzīmētu abas vecmāmiņas (gan no mātes, gan no tēva puses). Lai precizētu, var teikt "mātes vecmāmiņa" vai "tēva vecmāmiņa".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.