"Vārpots" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš daudz un bezjēdzīgi runā, pūšas, melo vai izplata baumas — tas ir, tukšs runātājs, pļāpīga persona.
Piemēri lietojumam:
1. Sarunvalodā:
"Neklausies viņā, tas ir tīrs vārpots — tikai pūšas un neko īstu nezina."
(Cilvēks, kurš izplata nepatiesas ziņas.)
2. Rakstveidā:
"Kaimiņš izrādījās īsts vārpots: visā ciemā izplatīja nepatiesas baumas par mums."
(Persona, kas pļāpā un melo.)
3. Vēsturiski/vadolīdzējoši:
"Vecāki bieži brīdināja: 'Esiet piesardzīgi, jo pasaulē ir daudz vārpoto, kas gribēs jūs maldināt.'"
(Aluzija uz tukšiem runātājiem vai krāpniekiem.)
Sinonīmi:
- Pļāpa
- Pūslis
- Tukšrunis
- Baumupīts
Vārds "vārpots" cēlies no vārdiem "vārpt" (pūst, krāpt) un "vārpata" (vārpata — ierīce dzijas vērpšanai, bet arī cilvēkam ar "griežamu" mēli). Tas lietots jau senos rakstos, piemēram, 19. gs. folklorā un Stendera vārdnīcā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.