varonīgums
"Varonīgums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē drosmi, varonīgu rīcību, pašaizliedzību un garīgo spēku, īpaši grūtos, bīstamos vai morāli izaicinošos apstākļos. Varonīgums bieži saistīts ar pašaizliedzību, pašuzupurēšanos un spēju rīkoties, neskatoties uz bailēm vai draudiem.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks piemērs:
"Viņa varonīgums Otrā pasaules kara laikā, glābjot ebreju bērnus, palika piemiņā daudzām paaudzēm."
2. Ikdienas kontekstā:
"Lai arī bija bail, viņš parādīja varonīgumu, aizstāvot vājāko klasesbiedru."
3. Allegorisks/morāls piemērs:
"Dažreiz patiesais varonīgums ir spēja atzīt savas kļūdas un mācīties no tām."
Sinonīmi: drosme, bezbailība, garīgā stiprība, pašaizliedzība.
Pretstatā: bailība, gļēvulība, mazdūšība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.