bailība
"Bailība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē bailes kvalitāti vai stāvokli — t.i., bailīgumu, bikšķīgumu, mazdūšību vai nepašpārliecinātību. Vārds biežāk lietots literārajā valodā vai aprakstošos kontekstos.
Piemēri:
1. Viņa bailība izpaudās, kad viņam nācās runāt publiski.
(Šeit "bailība" nozīmē bailes par sabiedrisko uzstāšanos.)
2. Bērna bailība pret tumšo istabu bija saprotama.
(Rāda bērna bailīguma stāvokli.)
3. Lai pārvarētu savu bailību, viņš sāka apmeklēt pašapziņas treniņus.
(Norāda uz vispārēju bailīguma raksturu.)
Sinonīmi: bikšķīgums, mazdūšība, nedrošība, bailes.
Antonīmi: drosme, pašpārliecinātība, bezbailība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.