varoņgars
"Varoņgars" latviešu valodā ir saliktenis no vārdiem "varonis" un "gars", kas apzīmē varonīgu, drosmīgu garu, raksturu vai motivāciju. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu cilvēku, kas rāda varonību, neatlaidību un pašuzupurēšanos, vai arī kopēju garu (piemēram, tautas, kolektīva) grūtos brīžos.
Īsa nozīme:
Varoņgars = varonīgais gars, drosme, pašuzupurēšanās.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks/politiskā kontekstā:
"Brīvības cīņās izpaudās latviešu varoņgars – cilvēki cīnījās par savu zemi neatkarīgi no briesmām."
2. Par konkrētu personu:
"Ar savu varoņgaru viņš izglāba bērnus no degosas ēkas, nemanot paša drošību."
3. Kā abstrakts jēdziens motivācijā:
"Lai uzvarētu šajā sacensībā, mums vajadzīgs īsts varoņgars – nepadoties pat pēdējā brīdī."
4. Mākslas/dzejas valodā:
"Dzejolis slavē varoņgaru, kas ved cauri tumsai un šaubām."
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): varonība, drosme, garīgums, pašuzupurēšanās, neatlaidība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.