valdziņš
Valdziņš ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē nelielu, bieži dekoratīvu podiņu, trauku vai trauciņu (parasti no keramikas, porcelāna, stikla vai metāla).
To lieto, lai glabātu nelielus priekšmetus, piederumus, garšvielas, vai kā rotaslietu.
Piemēri lietojumā:
1. Mājas interjerā:
Uz kamīṇa plaukta stāvēja krāšņs porcelāna valdziņš ar žāvētām rozēm.
Vecmāmiņa glabāja šķēres un diegus nelielā valdziņā pie šujmašīnas.
2. Dāvanu kontekstā:
Draudzenei uzdāvināju sirdītēm rotātu valdziņu mazo rotaslietu glabāšanai.
3. Vēsturiskā nozīmē:
Arheoloģiskajos izrakumos atrada seno baltu apbedījumu valdziņus ar graudiem un medu.
Sinonīmi: trauciņš, podiņš, bļodiņa, kastīte (atkarībā no formas un mērķa).
Piezīme: Vārds vairāk lietots folklorā, dzejā vai sarunvalodā, nevis oficiālajos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.