vācbaltu
"Vācbaltu" ir apzīmējums vēsturiskajām vācu valodā runājošām kopienām, kas no 12. līdz 20. gadsimtam dzīvoja Baltijas jūras austrumu piekrastē (tagadējā Igaunijā un Latvijā). Šīs kopienas veidoja augstāko sociālo slāni (muižniecību, pilsētu elites) un bija nozīmīgas reģiona politikā, ekonomikā un kultūrā līdz pat 20. gadsimta sākumam.
Īsa nozīme:
Vācbaltieši — vācu izcelsmes iedzīvotāji Baltijā, kas veidoja dominējošo elites slāni vairākus gadsimtus.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Vācbaltu muižnieki pārvaldīja lielāko daļu zemes Latvijā un Igaunijā līdz 19. gadsimta beigām."
2. Kultūras ietekme:
"Rīgas arhitektūrā jūtama spēcīga vācbaltu ietekme, it īpaši Vecrīgas viduslaiku ēkās."
3. Politiskā loma:
"Pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā vācbaltu lielākā daļa pameta reģionu vai tika izsūtīta."
Piezīme:
Termins "vācbaltu" attiecas tikai uz vēsturisko kopienu, nevis uz mūsdienu vācu valodā runājošajiem Baltijā. Viņu valoda bija baltijas-vācu dialekts, bet literārā valoda — augšvācu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.