augšvācu
"Augšvācu" ir vācu valodas dialektu grupa, kas vēsturiski attīstījusies Dienvidvācijā (Īpaši Bavārijā, Austrijā, Šveices vācu valodas daļā un dažos citos reģionos). Tas ir viens no trim galvenajiem vēsturiskajiem vācu dialektu nodalījumiem (kopā ar vidusvācu un lejassvāvu).
Īsa nozīme:
Tas apzīmē dienvidu vācu dialektus, kas veidojuši pamatu mūsdienu augšvācu augstumrunai (Hochdeutsch) — standartizētajai literārajai valodai, kas mūsdienās ir oficiālā vācu valoda.
Galvenās iezīmes:
- Otrā līdzskaņu maiņa (2. Lautverschiebung) — vēsturisks skaņu pāreja, kas atšķir augšvācu dialektus no citām ģermāņu valodām (piemēram: p → pf, t → s/ts, k → ch).
- Ietekmējusi standarta vācu valodas veidošanos.
Piemēri atšķirībām no citiem dialektiem/lejassvāvu:
1. Vārds "celtnis"
- Lejassvāvu: Appel
- Augšvācu (standarta vācu): Apfel
2. Vārds "laiks"
- Lejassvāvu: Tid
- Augšvācu (standarta vācu): Zeit (no vidusaugšvācu zīt)
3. Vārds "māja"
- Angļu: house (salīdzinājumam)
- Augšvācu (standarta vācu): Haus (sākotnēji hūs, pēc maiņas s → s palika, bet citos vārdos notika pāreja)
Mūsdienās:
Termins "augšvācu" lingvistikā biežāk attiecas uz vēsturisko dialektu grupu, bet ikdienā dažreiz tiek lietots kā sinonims standarta vācu valodai (jo tā balstīta uz augšvācu dialektiem).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.