Visbādene
"Visbādene" ir senā latviešu vārda "visbadene" (arī "visbadājs") mūsdienu pieraksta variācija, kas apzīmē ļaunprātīgu būtni, ļaunu garu, velnu vai sātana tēlu latviešu tautas ticējumos un folklorā.
Īss skaidrojums:
Vārds cēlies no saknes "vis-" (nozīmē "visu") un "bad-" (saistīts ar badu, mocīšanu), tātad burtiski varētu nozīmēt "visu mocītājs" vai "visu izsalkušais". Tas bieži lietots kā sinonims velnam, īpaši folkloras teiktēs, parunās vai nopēlņu kontekstā.
Piemēri lietojumam:
1. Folklora:
"Ej tu pie visbādenes!" — izteiciens, kas līdzīgs kā "ej pie velna!" (izsaka nepatiku vai norādījumu prom doties).
2. Tautas teicieni:
"Kur visbādene nevar, tur vecā sieva sūtīs" — teiciens, kas uzsver viltību vai nodomu sasniegt mērķi pat ar nelietīgiem līdzekļiem.
3. Mūsdienu lietojums (reti):
Vārds var parādīties dzejā vai stāstos, lai radītu folklorisku, senatnisku nokrāsu, piemēram:
"Mežā šalkoja kā visbādene, meklējot upuri."
Piezīme:
Mūsdienās vārds "visbādene" ir reti lietots ikdienas valodā, bet tas saglabājies folkloras materiālos un latviešu valodas vēstures avotos kā daļa no senākā mitoloģiskā leksikona.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.