uzurpators
"Uzurpators" nozīme:
Persona, kas nelikumīgi un ar varu sagrābj varu, amatu, titulu vai citu pozīciju, parasti no tās likumīgā īpašnieka vai pārstāvja.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
Romas imperators Nerons tiek uzskatīts par uzurpatoru, jo viņš iegūta troņu, nogalinot savu māti un brāļus.
2. Mūsdienu piemērs:
Ja uzņēmuma direktora amatu bez padomes piekrišanas un likumīgas procedūras sagrābj kāds darbinieks, viņu var saukt par uzurpatoru.
3 Politiskā kontekstā:
Pēc apvērsuma valsts vadību pārņēmusi militārā hunta, kas nav legāli ievēlēta – tā tiek uzskatīta par uzurpatoru varu.
Sinonīmi:
- Usurpētājs
- Varas sagrābējs
- Nelikumīgais mantinieks
Etimoloģija:
No latīņu usurpator — "tas, kas sagrābj".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.