uzdzīvotājs
"Uzdzīvotājs" nozīme:
Persona, kas apmetas dzīvot kādā vietā, īpaši jaunapdzīvotā, attīstāmā vai mazapdzīvotā reģionā (piemēram, mežā, purvā, salā, neapdzīvotā teritorijā). Vārds bieži lietots, lai apzīmētu cilvēkus, kas apmetas uz dzīvi vietās, kur iepriekš nebija pastāvīgu iedzīvotāju.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimtā daudzi latviešu zemnieki kļuva par uzdzīvotājiem Sibīrijas neapdzīvotajos reģionos."
2. Mūsdienu lietojums:
"Pēc būvniecības pabeigšanas salā parādījās pirmie uzdzīvotāji – ģimenes, kas meklēja mierīgu dzīvi attālu no pilsētas."
3. Dabas apvidū:
"Mežainajos Kalnu karalistes apvidos uzdzīvotāji pamazām izveidoja nelielas kopienas, pielāgojoties skarbajiem apstākļiem."
Sinonīmi:
- kolonists,
- ieceļotājs,
- jauniedzīvotājs (kontekstā par neapdzīvotu vietu).
Piezīme:
Vārds nereti nēsā pozitīvu nokrāsu, uzsverot cilvēku drosmi un pūles apgūt jaunas teritorijas, taču tas var attiekties arī uz vēsturiskiem procesiem (piemēram, kolonizāciju).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.