uzbrucēja

"Uzbrucēja" ir vārds "uzbrucējs" vienskaitļa ģenitīva vai akuzatīva forma, kas nozīmē "uzbrucēja" (piederības forma) vai "uzbrucēju" (tiešā objekta forma). Tas cēlies no darbības vārda "uzbrukt" — rīkoties ar agresiju, sākt uzbrukumu.

Nozīme īsumā:
Tas apzīmē kāda, kas uzbrukumu veic — tas var būt fizisks uzbrucējs (karavīrs, laupītājs) vai metaforisks (piemēram, slimība, domas).

Piemēri:

1. Fizisks uzbrukums:
"Policija notvēra uzbrucēja automašīnu."
(Ģenitīvs — parāda, kam pieder automašīna.)

2. Metaforisks lietojums:
"Ārsti cīnās ar uzbrucēja — vīrusa — izplatību."
(Ģenitīvs — norāda uz "uzbrucēju" kā apdraudējumu.)

3. Akuzatīva forma (objekts):
"Sargs pamanīja uzbrucēju un izsauca palīdzību."
(Akuzatīvs — tiešais objekts, ko sargs pamanīja.)

Skatīt arī:
- "Uzbrucējs" (nominatīvs) — tas, kas uzbrukumu veic.
- "Uzbrukt" — darbība (piemēram, "Karaspēks gatavojas uzbrukt").

Įrašas
Paaiškinimas	"Uzbrucēja" ir vārds "uzbrucējs" vienskaitļa ģenitīva vai akuzatīva forma, kas nozīmē "uzbrucēja" (piederības forma) vai "uzbrucēju" (tiešā objekta forma). Tas cēlies no darbības vārda "uzbrukt" — rīkoties ar agresiju, sākt uzbrukumu. Nozīme īsumā: Tas apzīmē kāda, kas uzbrukumu veic — tas var būt fizisks uzbrucējs (karavīrs, laupītājs) vai metaforisks (piemēram, slimība, domas). Piemēri: 1. Fizisks uzbrukums: "Policija notvēra uzbrucēja automašīnu." (Ģenitīvs — parāda, kam pieder automašīna.) 2. Metaforisks lietojums: "Ārsti cīnās ar uzbrucēja — vīrusa — izplatību." (Ģenitīvs — norāda uz "uzbrucēju" kā apdraudējumu.) 3. Akuzatīva forma (objekts): "Sargs pamanīja uzbrucēju un izsauca palīdzību." (Akuzatīvs — tiešais objekts, ko sargs pamanīja.) Skatīt arī: - "Uzbrucējs" (nominatīvs) — tas, kas uzbrukumu veic. - "Uzbrukt" — darbība (piemēram, "Karaspēks gatavojas uzbrukt").
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.