laupītājs

"Laupītājs" nozīmē cilvēks, kas ar varu atņem mantu citam, parasti izmantojot fizisku spēku vai draudus. Tas var attiekties uz ierasta noziedznieku, kas nodarbojas ar laupīšanu, vai arī uz kādu, kas sistemātiski iztiek ar citu īpašumu (piemēram, "dabas laupītājs").

Piemēri:

1. Ierasts noziedznieks:
"Ceļojumu guļamvagona vagonā pārtrauca laupītājs, kas zagla no pasažieriem naudu un vērtības."

2. Allegorisks/metaforisks lietojums:
"Viņš tika saukts par dabas laupītāju, jo mežā nelikumīgi cērtu kokus."

3. Vēsturisks/pārnestā nozīmē:
"Vikingu laupītāji bieži uzbruka piekrastes ciemiem Eiropā."

Sinonīmi: zaglis, bandīts, postītājs, marodieris (karā).

Įrašas
Paaiškinimas	"Laupītājs" nozīmē cilvēks, kas ar varu atņem mantu citam, parasti izmantojot fizisku spēku vai draudus. Tas var attiekties uz ierasta noziedznieku, kas nodarbojas ar laupīšanu, vai arī uz kādu, kas sistemātiski iztiek ar citu īpašumu (piemēram, "dabas laupītājs"). Piemēri: 1. Ierasts noziedznieks: "Ceļojumu guļamvagona vagonā pārtrauca laupītājs, kas zagla no pasažieriem naudu un vērtības." 2. Allegorisks/metaforisks lietojums: "Viņš tika saukts par dabas laupītāju, jo mežā nelikumīgi cērtu kokus." 3. Vēsturisks/pārnestā nozīmē: "Vikingu laupītāji bieži uzbruka piekrastes ciemiem Eiropā." Sinonīmi: zaglis, bandīts, postītājs, marodieris (karā).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.