bandīts
"Bandīts" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas nodarbojas ar laupīšanu, zagšanu vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, bieži vien izmantojot vardarbību vai draudus. Vārds var apzīmēt gan vienu noziedznieku, gan organizētas bandas dalībnieku.
Piemēri:
1. Vēsturisks/literārs:
"Mežos slēpās bandīti, kuri laupīja ceļotājus."
(Šeit "bandīts" nozīmē meža laupītājs vai noziedznieks, kas uzbruk ceļotājiem.)
2. Mūsdienu konteksts:
"Banka tija noziedzīgi uzbrukta, un bandīti aizbēga ar naudu."
(Šajā gadījumā "bandīti" ir bankas laupītāji.)
3 Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Mūsu kaimiņš ir īsts bandīts – vienmēr mēģina apkrāpt citus!"
(Šeit vārds lietots humoristiski, lai raksturotu negodīgu cilvēku.)
Sinonīmi: laupītājs, noziedznieks, zaglis, kriminalists.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.