"Uzauties" nozīme:
Būt uzpūtīgam, iedomīgam; izturēties augstprātīgi, pārāk pašpārliecināti, uzrādīt pārspīlētu pašapziņu.
Piemēri:
1. Pēc pirmās uzvaras turnīrā viņš sāka uzauties un zaudēja savējo pievilcību.
2. Nelaimes gadījumā viņa uzautās izturēšanās pazuda, atklājot ievainojamu cilvēku.
3. Nav iemesla uzauties — veiksme var mainīties jebkurā brīdī.
Sinonīmi: iedomāties, dižoties, lielīties, plīvuroties.
Antonīmi: pazemoties, kautrēties, justies neomulīgi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.