tuntulis

"Tuntulis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku ar īsu augumu, punduri; mazulis, niecīgs cilvēks (bieži lietots ar nosodošu vai nievājošu nokrāsu).

Piemēri lietojumā:

1. Tiešā nozīmē (par mazu augumu):
"Vecais tuntulis ar pūkaino bārdu izskatījās kā pasakas varonis."

2. Pārnestā nozīmē (par niecīgu/nozīmīgu cilvēku):
"Viņš uzskata sevi par lielu vadoni, bet patiesībā ir tikai politisks tuntulis."

3. Ar nosodošu pieskaņu:
"Neklausies to tuntuli — viņam nav ne mazākās pieredzes!"

Sinonīmi: punduris, pūķis (sarunvalodā), niecība, niecīgs cilvēks.
Antonīmi: milzis, gigants, lielisks cilvēks.

Vēsturiska piezīme: Vārds cēlies no igauņu valodas ("tont"), kur tas apzīmē rūķi vai punduri. Latviešu valodā tas iesakņojies 19. gadsimtā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Tuntulis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku ar īsu augumu, punduri; mazulis, niecīgs cilvēks (bieži lietots ar nosodošu vai nievājošu nokrāsu). Piemēri lietojumā: 1. Tiešā nozīmē (par mazu augumu): "Vecais tuntulis ar pūkaino bārdu izskatījās kā pasakas varonis." 2. Pārnestā nozīmē (par niecīgu/nozīmīgu cilvēku): "Viņš uzskata sevi par lielu vadoni, bet patiesībā ir tikai politisks tuntulis." 3. Ar nosodošu pieskaņu: "Neklausies to tuntuli — viņam nav ne mazākās pieredzes!" Sinonīmi: punduris, pūķis (sarunvalodā), niecība, niecīgs cilvēks. Antonīmi: milzis, gigants, lielisks cilvēks. Vēsturiska piezīme: Vārds cēlies no igauņu valodas ("tont"), kur tas apzīmē rūķi vai punduri. Latviešu valodā tas iesakņojies 19. gadsimtā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.